JP Snowflake - шаблон joomla Авто
  • 1

 

Pašvaldības iestāde "Ķekavas novada Jaunatnes iniciatīvu centrs"

 
Mēs esam pašvaldības iestāde, kas veic darbu ar jaunatni Ķekavas novadā.
Jaunatnes iniciatīvu centrs (JIC) ir posms starp "neaktīvo" un "aktīvo" jaunieti, tā ir vieta, kurā jauniešiem ar dažādām interesēm un dzīves pieredzi ir pieejama draudzīga, atvērta un atbalstoša vide. 
Šeit var atnākt iedzert tēju, satikties ar draugiem, uzpēlēt kādu galda spēli, aukstajā sezonā sasildīties vai karstajā atveldzēties, papļāpāt. Te ir vieta, kur jaunietis var pilnveidot sevi, iesaistīties brīvprātīgo darbā, radīt, realizēt idejas un organizēt aktivitātes, kā arī piedalīties starptautiskos projektos. Veido savu nākotni tieši šeit - draudzīgā un brīvā atmosfērā! 

“Mzungu, how are you?” (Baltais kā Tev iet? Tulkojums no svahili) Piezīmes par Keniju.

Novembra sākumā  Reinim Zobenam bija iespēja programmas „Erasmus+” jaunatnes darbinieku mobilitātes projekta „The

young side of the moon” jeb „Jaunā mēness puse” ietvaros pārstāvēt Ķekavas novada Jaunatnes iniciatīvu centru un piedalīties darba vērošanas braucienā uz Keniju.

Lai arī Kenija saskaņā ar ANO Tautas attīstības indeksa datiem ierindojas 145.vietā un tiek atzīta par valsti ar zemu tautas attīstības indeksu,  tā ir viena no Austrumāfrikas attīstītākajām valstīm, kas pasaulē pazīstama ar tās izcilajiem garo gabalu skrējējiem, kafiju, tēju un iespēju savvaļā redzēt “lielo piecinieku”.  Bet ne par to būs stāsts, lai gan atsevišķi novērojumi ir arī šajā sakarā.

Uzņemošā nevalstiskā organizācija (Resource hub for DEVELOPMENT) bija parūpējusies un sagatavojusi programmu, kas šo pāris dienu laikā ļāva iepazīt ne tikai to, kā darbojas nevalstiskā sektora jauniešu organizācijas, ar kādām grūtībām tās saskaras savā ikdienas darbā, bet arī kenijiešu viesmīlību, kultūru un tradīcijas.

 

Vizītes pirmajā dienā mums bija iespēja iepazīties ar uzņemošās organizācijas darbību un tās brīvprātīgajiem. Organizācijas birojs atrodas vietējās pilsētas graustu rajonā, ar mērķi labāk izprast savu mērķa grupu, iedzīvotājus, kuru vajadzību un problēmu risināšanas ir organizācijas galvenais uzdevums.   Katrs no brīvprātīgajiem  ir atbildīgs par savu nozari – pašpalīdzības grupām, kas nodarbojas ar naturālo saimniecību, ūdensapgādi, bāreņu un atraitņu aprūpi, skolām. Kā sarunā atklāja viens no brīvprātīgajiem - Deivids, kurš ir ieguvis ar aviācijas nozari saistītu izglītību un drīz uzsāks darbu labi atalgotā uzņēmumā, par darbu šajā organizācijā viņš atalgojumu nesaņem, bet uzskata par savu pienākumu palīdzēt risināt vietējai skolai aktuālās problēmas.  Viņa uzdevums apmeklēt vietējās skolas noteiktā reģionā noskaidrot viņu vajadzības un tad kopīgiem spēkiem meklēt risinājumu.  Skaidrībai jāprecizē, ka izglītības sistēma Kenijā balstās vien uz valsts finansētiem skolotājiem – telpas, mācību materiāli, ēdināšana, u.c. mācībām nepieciešamās infrastruktūras sagāde atstāta pašu vietējo iedzīvotāju, skolotāju ziņā.  Līdzīgi ir ar visām pārējām nozarēm – lai saņemtu jebkāda veida atbalstu nevalstiskās organizācijas nodarbojas ar lobiju un cenšas izsist jebkāda veida atbalstu no vietējā vai nacionālā mēroga valsts iestādēm, politiķiem. Analfabētisms, zināšanu trūkums  ir viens no galvenajiem šķēršļiem, tāpēc vislielāko ieguldījumu nevalstiskā sektora  organizācijas var  sniegt organizējot dažāda veida apmācības vietējām pašpalīdzības grupām.  Tāpat pirmajā dienā mēs uzzinājām, ka, lai nodibinātu nevalstisko organizāciju Kenijā ir nepieciešami divi gadi, kuru laikā atbildīgās iestādes izvērtē un apstiprina pieteikumu.

Sekojošajās dienās mēs tikām iepazīstināti ar dažādām vietējām sabiedriskajām organizācijām. Ceļu infrastruktūras Kenijā faktiski nav, ir galvenās nozīmes ceļi, pilsētas galvenās ielas, kas ir asfaltētas un tad ir visi pārējie ceļi (pareizāk tos būtu dēvēt par bez ceļiem), kuru pievarēšanai vienīgais piemērotākais transporta veids noteikti nav vieglais automobilis, ar kuru mēs pārvietojāmies. Tomēr jāatzīst, ka lielāko daļu no programmas mēs izpildījām un apmeklējām visas ieplānotās organizācijas. Populārs kooperēšanās veids Kenijā ir tā saucamās vietējās pašpalīdzības grupas (paši viņi šo kooperēšanās veidu sauc par projektiem), kurās līdzīgi domājoši  vietējie iedzīvotāji vienojas par kādas kopīgas lietas (mazā biznesa) īstenošanu, kura galvenais mērķis un atziņa ir, ka kopā apvienojot pūliņus un resursus tomēr ir vieglāk izdzīvot.  Vai tā būtu kopīga dārzeņu, zivju audzēšana, māla ķieģeļu ražošana - faktiski tā var būt jebkura veida vietēja mēroga kolektīva darbība.  Kopīgi izaudzētie dārzeņi tiek pārdoti vietējā tirgū bet ieņēmumi godīgi sadalīti dalībnieku starpā un ieguldīti sēklu iegādē nākamajai ražai.

Ņemot vērā augstos mirstības rādītājus, bāreņi ir daļa no Kenijas aktuālākajām problēmām. Emocionāliem iespaidiem bagāta bija viesošanās vietējā bāreņu namā, kurā kopā tiek izmitināti apmēram 150 bērni vecumā no 2 līdz pat 16 gadiem.  Tas ir kā neliels ciematiņš ar savu virtuvi, baznīcu, medpunktu, kopmītnēm. Lai pēc dzīves bāreņu namā, bērni spētu labāk uzsākt savu patstāvīgo dzīvi, ir padomāts arī par dažādu iemaņu apgūšanu. Bērnu namam ir piešķirta sava zeme, kur audzēt dažādus dārzeņus un kukurūzu, teritorijā ir izvietota neliela cukurniedru pārstrādes ražotne, kā arī turpat ir iespējams apgūt galdnieka arodu.  Diemžēl, kā pastāstīja mūsu gids Amoss Okečs , tik attīstīti bāreņu nami Kenijā ir retums un citviet bāreņu sadzīves apstākļi ir atkarīgi tikai no līdzcilvēku līdzjūtības un ziedojumiem.

Vietējais jauniešu resursu centrs, kas atrodas graustu rajona pašā sirdī, pārsteidza ar tur sastaptajiem dažādu interešu grupu līderiem, kas pēc īsās tikšanās lika saprast, ka viņi patiešām to dara pa īstam un no visas sirds. Topā ir dažāda vecuma futbola nodarbības, mūzikas ierakstu studija, teātra pulciņš, kā arī īpaša uzmanība Kenijā tiek pievērsta veselības audzināšanai un slimību profilaksei, kam ir savi iemesli – augsti saslimšanas un  mirstības rādītāji no tādām infekcijas slimībām kā HIV, malārija, A hepatīts u.c.    

Cilvēki Kenijā saskaras ar daudz un dažādiem ikdienas dzīves nodrošināšanas izaicinājumiem (dzeramā ūdens sagāde, ēdiena pagatavošana, elektrības trūkums, dažādas slimības u.c.), kas mums Eiropā ir sveši, tomēr neskatoties uz ikdienas dzīves smago ritmu, ikvienas mājas durvis mums bija atvērtas, tika pasniegts vislabākais ēdiens un mūsu ierašanās vienmēr bija gaidīta. Viesmīlība ir viena no kenijiešu kultūras iezīmēm, ko mēs arī pilnībā izbaudījām.

Pavadītais laiks Kenijā paskrēja nemanot un atpakaļceļā raisījās pārdomas par to, cik atšķirīgs bija pirmā mirkļa iespaids un kā tas ir mainījies pēc visa piedzīvotā Kenijā, sastaptajiem cilvēkiem, novērojumiem. Ir skaidrs, ka nav iespējams salīdzināt mūsu sabiedrību ar to, kas ir tur. Taču galvenā atziņa, kas izkristalizējās, ir izpratne par būtisko, spēja novērtēt esošo situāciju, vērtības, kuras mums ir iespējams baudīt, kā arī pavisam konstruktīvas pārdomas, par to, kādā veidā es varētu uzlabot jauniešu iespējas Kenijā, iesaistot šajās aktivitātēs arī Ķekavas novada jauniešus. 

Tags: /Kenija,, Erasmus+,