JP Snowflake - шаблон joomla Авто

Izrāde" Dāvana"- aicinām noskatīties atkārtoti

CILVĒKS-

kā marionete,

kā čaula,

kā lieta -

ar kuru var manipulēt grozot, saiņojot un pārdodot-

 nosakot cenu.

MĒS pērkam un pārdodam dāvanas!

      

 

    Izrāde "Dāvana" nav par sendienām, ne par tagadni, ne par nākotni tā ir par to laikmetu, ko sauc par cilvēka domāšana. Stāsts ir par cilvēku stereotipisma biezo, trulo masku, kas uzlikta prātam, un kuru veido sabiedrībā pieņemti nepamatoti uzskati, kas vērsti uz materiālismu, bet piemirsts pats būtiskākais – garīgums, un to lieliski parāda "Ķekavas Jaunatnes iniciatīva centra" bērni un jaunieši. Dziļi individuāli atbildot uz režisores Ilzes Kvederes jautājumu: “Kas, jūsu prāt, ir dāvana?”. Nevienā no viņu atbildes esejām, nav bijusi aprakstīta materiāli taustāma lieta... un tas pārsteidz.

Visu izrādi pavada veiksmīgi izvēlēta mūzika – skanējums – ritmiska, atbilstoša jauno mākslinieku atainotajām situācijām. Sākotnējie sirdspuksti, kas jau pēc mirkļa pārvēršas reibinošā viesulī, kas rotaļīgi dzenā bērnu uzdoto jautājumu: “Kāpēc?" Miglaini un nesaredzami, bet spēcīgi izjūtami, šāvienu trokšņi, uz kuru fona  izceļas krasu emociju gammu maiņa un kāda jaunieša – aktiera – solo aina. Muzikālo skanējumu bagātina atbilstoši piemeklēti gaismu efekti. Intriģējoša ir skatuves izvēle. Varētu pat teikt, ka skatuve tiek pārcelta citā dimensijā, jo izrāde nenotiek tikai uz skatuves zāles galā – tā notiek arī zālē, ap skatītājiem un skatītājos.

Izrādi var iedalīt vairākos etapos. Izrādes sākums ir ieintiģējošs un netipisks. Pirmais etaps – Piedzimšana. Zālē valda tumsa un dzirdami sirdspuksti. Pēkšņi ar tādiem, kā pirmajiem elpas vilcieniem no skatītāju vidus viens pakaļ otram kājās pieceļas jaunākie aktieri – ietērpti baltās drānās, kas simbolizē pašu sākumu, kā grāmatu, kurai ir baltas lapas. Tālāk sekojošās darbības ir vēl intiģējošākas, jo jaunie aktieri nosauc gadu, mēnesi, datumu – kad izsūtīta paciņa un kad tā saņemta, kā arī kas to saņēmuši. Tas notiek, turot rokās dāvanu kastes. Kas ir šīs paciņas? Kas ir šīs dāvanas un to saņēmēji? Jaunie aktieri par pašu pamatvērtību un dāvanu uztver sevi un savus vecākus – viens otru un ikvienu no mums. Šī spēcīgā, sākotnēji radītā emocija caurvij visu izrādi, un visus tālāk sekojošos etapus. Katrs nākamais etaps parāda arvien skaidrāk to, kā paši jaunie aktieri uztver sabiedrības uzlikto masku, un kā tā tiek uzlikta – sekojot bara instinktam un materialai kārei. Lieliski redzams, kā no malas jaunieši lūkojas uz to, kā tiek saindēta cilvēku domāšana. Jo pieaugušāki cilvēki kļūst, jo tālak viņi aiziet viens no otra.

 Izrādē skaidri atspoguļojas tas, ka reizēm jānotiek traģēdijai, lai cilvēki apjaustu patiesās vērtības. Varam vērot, kā cilvēki atstumj viens otru, kļūstot neiecietīgi un tumši.

Šajā pasaulē ienākušam brīnumam – patiesai dāvanai – gaišai un tīrai – tā tiek notriepta sabiedrības tumšo pieņēmumu dēļ. Jaunie mākslinieki, kas melnās drēbēs uztraucas uz skatuves, un pārvērš to, par sabiedrībā labi pazīstamu un vērojamu ikdienu. Jaunieši saskata un ataino sabiedrības būtisku problēmu – cilvēki, kā marionetes, kā čaulas, kā lietas, ar kurām var manipulēt – grozot, saiņojot un pārdodot, nosakot cenu. Kā sabiedrībā daudzviet pieņemts par normu izrīkoties ar cilvēkiem, kā lellēm. Izrāde noslēdzas ar lieliskām atziņām, ko ikviens no skatītājiem sevī dziļi var apdomāt un izjust. ”Dāvana, bērnu un jauniešu acīm raugoties, esam mēs visi un mūsu mīlestība...” Jūs teiktu banāli?- es teiktu patiesi!

     Pārsteidz tas, cik dziļi jaunie cilvēki patiesībā saskata pasauli un ikvienu no mums. Patiesībā rodas jautājums: “kurš šeit ir pieaugušāks, bērni vai vecāki?” Ir atsevišķas ainas, pie kuru ilguma ir jāpiestrādā, lai nerastos sajūta, ka notikumam nav attīstības vai arī, ka izrāde teju teju noslēgsies. Bet to lieliski kompensē apbrīna, par bērnu un jauniešu meistarību.

    Ne mirki nerodas sajūtas, ka kāds tēlotu kādu ainu – ikviens no jaunajiem māksliniekiem ir patiess. Paldies par šo Dāvanu!

 

Recenziju sagatavoja,

 

Jānis Bloks